Home
logo Spirometrija | Par asociāciju | Speciālistiem | Sadarbības partneri | Foto | Kontakti
Fakti par plaušu slimībām
  • 19% no visiem nāves gadījumiem pasaulē ir no respiratoriskajām slimībām. Tās kā nāves cēlonis pasaulē ir otrajā vietā aiz sirds un asinsvadu slimībām.

  • Plaušu vēzis - 5 gadus nodzīvo mazāk nekā 15%. Katru gadu Latvijā saslimst ap 1100-1200, nomirst - gandrīz tikpat daudzi.

  • Pasaulē ar bronhiālo astmu slimo apmēram 300 miljoni. Tā ir biežākā hroniskā un arī biežākā invalidizējošā slimība bērniem.

  • Pirmajā nāves cēloņu desmitniekā ir četras plaušu slimības - hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), pneimonija (dziļo elpceļu infekcijas), plaušu vēzis un tuberkuloze.

  • Eiropā respiratorisko slimību tiešās un netiešās izmaksas ir 100 miljardi eiro gadā.

  • Saslimstība ar daudzām biežākajām respiratoriskajām slimībām turpina pieaugt - piemēram, ar astmu, HOPS, plaušu vēzi.

  • Pēc PVO ekspertu vērtējuma 2020. gadā HOPS būs 3. un plaušu vēzis 5. biežākais nāves cēlonis pasaulē. Viennozīmīgi, abu slimību galvenais cēlonis ir smēķēšana.

  • Ņemot vērā, ka Latvijā smēķē katrs trešais pieaugušais (pēc šī rādītāja mēs ieņemam 2.-3. vietu Eiropā sliktākajā nozīmē), var droši prognozēt, ka arī Latvijā saslimstība ar šīm slimībām turpinās pieaugt.

  • Katrs trešais Latvijā ar vēzi mirušais vīrietis mirst ar plaušu vēzi. Atšķirībā no pārējiem biežākajiem audzējiem - „slepkavām" (krūts dziedzera, resnās zarnas un prostatas vēži), plaušu vēzim šobrīd nav iespējams skrīnings, tas ir, neeksistē lēta, vienkārša un plaši pieejama agrīnas diagnostikas metode. Vienīgā reālā iespēja cīnīties ar plaušu vēzi ir nesmēķēt!

  • Katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaicīgi no smēķēšanas izraisītas slimības, vidēji smēķētājs nodzīvo 7-10 gadus īsāku mūžu (tātad, katrs otrais nodzīvo 15-20 gadus mazāk!).

  • Visā pasaulē astma un, īpaši, HOPS, netiek adekvāti diagnosticētas. ASV nediagnosticē 50%, Eiropā - 75% HOPS gadījumu. Latvijā - tuvu 90%!

  • Latvijā ar astmu dažādās vecuma grupās slimo aptuveni 2-5% iedzīvotāju (pārsvarā bērni), pie kam, ņemot vērā sadzīves apstākļu un ieradumu maiņu pēdējās desmitgadēs, var droši prognozēt astmas izplatības pieaugumu.

  • Rietumeiropā klasē ar 30 skolniekiem vidēji 3-5 bērniem ir astma. Jā, astma visbiežāk sākas bērnībā, taču tā var pirmo reizi mūžā manifestēties arī 60, 70 un pat 80 gadu vecumā. Pēdējo gadu pētījumi uzrāda pārsteidzošus datus - attīstītajās valstīs šajās vecuma grupās astmu konstatēja 5%, dažās - pat 10%(!) cilvēku.

  • Cigarešu dūmi (t.s. darva) satur ap 4000 vielu, daudzas no tām ir toksiskas, ap 50 - kancerogēnas. Cigaretes galā degot attīstās 800ºC temperatūra, dūmi satur toksiskas gāzes un sīkas daļiņas, katrā (!) ieelpā ir 1015 (kvadriljons) brīvo radikālu.

  • Iekaisums plaušās un elpceļos attīstās 100% visiem smēķētājiem! Nav tāda vesela smēķētāja.

  • Pēdējie epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka patiesībā HOPS attīstās 50% ilgstošo smēķētāju!

  • Ģimenes ārsti uz jautājumu: „Cik Jūsu praksē ir HOPS slimnieku?", parasti atbild, ka kāds pārītis jau esot. Pēc vidējiem pasaules datiem ģimenes ārsta praksē ar 1500 pacientiem (puse - virs 40 gadiem) ir kādi 75 HOPS slimnieki. Latvijā, ņemot vērā smēķēšanas izplatību - varētu būt 100 un pat vairāk.

  • Un vēl. Vienīgais šobrīd zināmais predisponējošais HOPS ģenētiskais faktors ir plaušu audus aizsargājošā alfa-1 antitripsīna deficīts. Pārsteidzoši, bet tieši latviešiem (un zviedriem), šī faktora deficītu novēro visbiežāk!

  • Pazemināti plaušu funkcijas rādītāji (FEV1) ir vairākas reizes būtiskāks riska faktors mirstībai vispār un arī ar sirds un asinsvadu slimībām nekā holesterīna līmenis asinīs!

 

© Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācija
WEB: eLaikmets