Home
logo Spirometrija | Par asociāciju | Speciālistiem | Sadarbības partneri | Foto | Kontakti
Tuvojās Pasaules Astmas diena!


 

Astma ir hronisks elpceļu iekaisums – bronhu gļotāda iekaist un sašaurinās, cilvēkam rodas
elpas trūkums. Iekaisušie bronhi kļūst jutīgi pret visa veida kairinājumu – aukstu gaisu,
fizisku slodzi, putekļiem, dūmiem u.c.

Ar astmu Latvijā slimo 2-5% iedzīvotāju, tostarp 8% bērnu,  un saslimstība ar to pieaug visā
pasaulē.

 

Fakti par astmu


  • Astma attīstās aptuveni vienai trešdaļai iedzīvotāju vecumā starp 5 un 80 gadiem, tomēr biežāk tas notiek pirms 20 gadu sasniegšanas.

 

  • Eiropā gandrīz 10 miljoniem cilvēku, jaunākiem par 45 gadiem, ir astma.

 

  • Aptuveni 10 % pieaugušo astmas pacientu ir smaga astma, kas grūti padodas ārstēšanai.

 

  • Austrumeiropā ir gaidāms astmas izplatības pieaugums.

 

  • Astma parasti sākas daudz agrāk nekā citas hroniskās slimības, radot slogu mūža garumā gan slimajam, gan tā aprūpētājiem un sabiedrībai.

 

  • Piemēram, Lielbritānijā 13 % ar astmu slimu bērnu vecāki ir pametuši darbu, lai aprūpētu slimo bērnu.

 

Avots: «Plaušu veselības Eiropā - fakti un skaitļi», www.erswhitebook.org

Kā atpazīt astmu?

Par iespējamu astmu signalizē šādas pazīmes.


  • Klepus un aizdusa jeb elpas trūkums cilvēku moka nakts otrajā pusē vai uz rīta pusi;

 

  • Klepus parādās tūlīt pēc nelielas fiziskas slodzes, piemēram, straujāka kāpiena pa trepēm, pēc skrējiena, lielas smiešanās u.c.

 

  • Klepošana saasinās aukstās, mitrās dienās;

 

  • Klepus parādās pēc straujas temperatūras maiņas, piemēram, izejot no siltas istabas aukstumā.

 

Lielāks risks saslimt ar astmu ir alerģiskiem cilvēkiem, kuru organisms reaģē uz dažādiem alergēniem - mājas putekļiem, pelējuma sēnīti, mājdzīvnieku spalvām, putekšņiem utt. Lai veiksmīgi ārstētu alerģisko astmu, būtiski ir noskaidrot, kas tieši izraisa iekaisumu bronhos un mazināt tā klātbūtni apkārtējā vidē. Piemēram, jāatbrīvojas no putekļainiem paklājiem, pelējuma u.c. Tāpat jāpievērš uzmanība tam, vai klepus lēkmes neizraisa kādi sadzīves kairinātāji – veļas pulveri, cigarešu dūmi, asas smakas vai smaržas. Tomēr puse no visiem astmas gadījumiem ir nesaistīta ar alerģijām – slimība var attīstīties pēc pārslimota smaga vīrusa, bronhīta vai tml.


Astma ir neparedzama un diemžēl var piemeklēt arī sportiskus un aktīvus cilvēkus, kas rūpējas par savu veselību. Labā ziņa ir tā, ka, lietojot astmas medikamentus, sporta gaitas var turpināt un pat sasniegt ievērojamus rezultātus. Arī pasaules vadošo sportistu, tai skaitā olimpisko medaļnieku vidū, ir ne viens vien astmas slimnieks, kas apliecina, ka astma ir labi ārstējama slimība.


Astma un smēķēšana


Sabiedrībā joprojām valda mīts, ka astma pamatā ir iedzimta slimība – ja ģimenē neviens ar to nav slimojis, šī slimība cilvēku neapdraud. Tiek aizmirsts, ka astmas attīstībā liela nozīme ir arī apkārtējās vides faktoru ietekmei, un sevišķi negatīva ietekme ir  cigarešu dūmiem. Cigarešu dūmi satur ap 4000 dažādu ķīmisku vielu,  no kurām liela daļa ir toksiskas, bet 50 – kancerogēnas.


Sadegot tabakai, toksiskās gāzes un indīgās daļiņas nonāk plaušās, tās kairinot un radot iekaisumu elpceļos, kas būtiski palielina astmas, plaušu vēža un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības risku pilnīgi visiem smēķētājiem. Lielākajai daļai pieaugušo, kam attīstās astma pēc 50 gadu vecuma, pagātnē ir bijusi saskarsme ar smēķēšanu.


Aptuveni piekto daļu jeb 20% no visiem bērnu astmas gadījumiem varētu būt izraisījusi vecāku smēķēšana. Bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķē, biežāk tiek novērotas plaušu problēmas, bet iespēja saslimt ar astmu šādiem mazuļiem ir pat desmit reižu lielāka. Savukārt jauniešiem, kuri uzsāk smēķēt pusaudža vecumā, risks saslimt ar astmu divkāršojas.


Ja cilvēkam ir astma un viņš turpina smēķēt, veselība tiek pakļauta lielam riskam. Tabakas dūmu ietekmē plaušās iekaisums saasinās, attīstās neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos, kas var izraisīt astmas uzliesmojumu un pat dzīvībai bīstamu lēkmi.


Ja smēķētājam tiek diagnosticēta astma, ļoti svarīgi ir nekavējoties atmest smeķēšanu, pretējā gadījumā cigarešu dūmi turpinās bojāt elpceļus un cilvēks var kļūt par invalīdu – nespēs strādāt, mācīties. Turklāt smēķētājiem lietotie astmas medikamenti ir mazāk efektīvi un ir grūti panākt labus ārstēšanas rezultātus.  Taču vislabākais padoms ir vispār nekad nesmēķēt un nepakļaut savu veselību kaitīgo tabakas dūmu ietekmei – esi vesels un brīvs no atkarīgām vielām.

 

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par astmu


Lai nepadraudētu veselību, neskaidra ieilguša klepus gadījuma pie ģimenes ārsta vai pulmonologa jādodas pēc iespējas ātrāk. Astmas diagnostika šodien ir ātra un vienkārša. Jo ātrāk slimība tiks atklāta, jo labāki būs ārstēšanas rezultāti – nebūs jāmokās ar sliktu pašsajūtu, kas ikdienu padara nepatīkamu un grūtu.

 

Astma nav traģēdija


Pēdējās desmitgadēs, attīstoties astmas ārstēšanas iespējām, astma vairs nav mokoša slimība, kas būtiski ierobežo ikdienas aktivitātes. Lietojot ārsta izrakstītās zāles, cilvēks var  dzīvot normāli bez jebkādiem ierobežojumiem – strādāt, sportot, mācīties, priecāties par dzīvi un justies labi.
Izrādās, tikai 5-10 % astmas slimnieku slimība ir tik smagā formā, ka zāles jālieto katru dienu nepārtraukti. Vieglākas astmas gadījumā, turpinot ārstēšanu daudzu mēnešu vai gadu garumā, var panākt simptomu izzušanu jeb slimības remisiju uz ilgāku laiku, kad zāles vispār nav jālieto. Tāpēc ikvienam astmas slimniekam pats svarīgākais ir iemācīties sadzīvot ar savu astmu, kas ietver arī zināšanas par pareizu zāļu lietošanu.

 

 


03.05.2015

© Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācija
WEB: eLaikmets