Home
logo Spirometrija | Par asociāciju | Speciālistiem | Sadarbības partneri | Foto | Kontakti
Plaušu veselības stūrakmeņi ir nesmēķēt, tīrs gaiss, regulāra fiziskā aktivitāte un veselīgs uzturs.

IZPLATĪTAS, BET SLIKTI ATPAZĪTAS UN NENOVĒRTĒTAS

Šo virsrakstu lietoju bieži - tas arī skaidri pasaka, kāpēc jau trešo gadu pēc kārtas top „Plaušu veselības avīze": visā pasaulē plaušu vai, runājot plašāk, respiratoriskajām (elpošanas) slimībām nepievērš pienācīgu uzmanību. Gan definējot prioritātes veselības aprūpes programmu izstrādē, gan piešķirot līdzekļus slimību diagnostikai, ārstēšanai, profilaksei un izpētei.
Un tas notiek, neraugoties uz to, ka respiratoriskās slimības kā nāves cēlonis pasaulē ir otrajā vietā aiz sirds un asinsvadu slimībām (19% no nāves gadījumiem!). Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm ar hroniskām respiratoriskajām slimībām 2007. gadā sirga apmēram viens miljards cilvēku.
2010. gadā pasaulē pirmajā nāves cēloņu desmitniekā bija četras plaušu slimības: HOPS - 3. vietā, pneimonija (dziļo elpceļu infekcijas) - 4. vietā, plaušu vēzis - 5. vietā un tuberkuloze - 10. vietā.
Arī Latvijā situācija ir bēdīga gan salīdzinot ar kaimiņvalstīm, gan ar citām veselības aprūpes nozarēm. Latvijā respiratoriskās slimības kā problēma netiek iezīmētas Nacionālās attīstības plānā. Respiratoriskās slimības (atskaitot astmu) ir starp tām nedaudzajām, kurām joprojām nav atjaunota zāļu iegādes kompensācija 75% apmērā - tas sagādā papildus ciešanas slimniekiem, kuri augstā 50% līdzmaksājuma dēļ nespēj iegādāties nepieciešamās zāles. Skābekļa terapija mājās Latvijā vispār netiek kompensēta (arī bērniem!) - tādējādi nesmok un nenosmok tikai tie pacienti, kuru ģimenes ir maksātspējīgas! Nākamajā Eiropas Savienības prezidējošajā valstī!

Lai veicinātu aplūkojamo problēmu Eiropas Respiratoriskā biedrība (European Respiratory Society - Eiropas plaušu slimību ārstu asociācija) un Eiropas Plaušu fonds (European Lung Fondation) ir uzsākuši ilgtermiņa programmu (kampaņu) „Veselas plaušas ilgam mūžam" - „Healthy Lungs for Life".

healthy lungs for life

„Plaušu veselības avīze" iznākšana sakrīt ar vienu no programmas šī gada aktivitātēm - Pasaules Spirometrijas dienu. „Diena" ir nosacīta, jo dažādas aktivitātes un pasākumi norisinās vairāku mēnešu garumā, galvenokārt septembrī un oktobrī. 2012. gadā Pasaules Spirometrijas diena (PSD) bija saistīta ar Olimpiskajām spēlēm un Olimpiskajām spēlēm, tās mērķis - veicināt cilvēku fizisko aktivitāti un pievērst uzmanību plaušu veselībai. PSD-2012 moto bija „Join the race for healthy lungs!" - „Pievienojies kustībai par plaušu veselību!".
Šogad kampaņas „Veselas plaušas ilgam mūžam" un Pasaules Spirometrijas dienas moto ir „Elpo tīru gaisu!" - "Breathe clean air!".

breathe clean air


KĀPĒC SPIROMETRIJA?

Plaušu slimību nenovērtēšana neattiecas tikai uz valdības līmeni - daudzas respiratoriskās slimības Latvijā tiek slikti atpazītas un diagnosticētas, piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS). Lai gan HOPS diagnosticēt ir ļoti viegli: jāveic vienkāršs un lēts plaušu funkcionālās izmeklēšanas tests - spirometrija.
Var vērtēt arī salīdzinot. Vispārzināms, ka pirmajā vietā ir mirstība ar koronāro sirds slimību (KSS). Globāli ar HOPS un plaušu vēzi mirst attiecīgi 2,4 un 4,6 reizes mazāk nekā ar KSS. Abu slimību galvenais cēlonis (80-90% gadījumu) ir smēķēšana, savukārt Latvija šī netikuma izplatības ziņā ir „smēķēšanas lielvalsts" - ar 36% esam 2.-3. vietā Eiropas Savienībā. Ja aplūko Latvijas statistiku, tad mirstība ar HOPS ir ≈30 reizes zemāka nekā ar KSS un kā nāves cēlonis ir 17. vietā?!
Kas ir šī spirometrija? Spirometrija (vai spirogrāfija, ja mēs runājam par veiktā mērījuma grafisko pierakstu) ir plaši pieejama un lēta plaušu funkcionālās diagnostikas pamata metode. Pēc nozīmības tā ir analoga elektrokardiogrāfijai sirds slimību gadījumā.
Dažādu elpošanas manevru laikā mēs izmērām ieelpotā un izelpotā gaisa daudzumu, kā arī maksimāli forsētas ieelpas un izelpas ātrumu. Tas ir, mēs izmērām, „cik daudz?" un „cik ātri?" mēs varam ieelpot un izelpot.
Svarīgākais ir jautājums, cik ātri mēs varam izelpot, jo tādējādi ir iespējams noteikt, vai pacientam nav elpceļu sašaurināšanās. Biežākās slimības, ko raksturo šāda elpceļu sašaurināšanās un kuras diagnosticē ar spirometriju, ir bronhiālā astma un HOPS. HOPS attīstās ap 50% ilgstošu smēķētāju!
2012. gadā Latvijā Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas organizētās akcijas ietvaros tika veikti 3,7% no visā pasaulē PSD-2012 kopā veiktajām spirometrijām! Šogad spirometrijas akcijas nebūs tik plašas. Izsmeļošāk par PSD-2014 aktivitātēm, iespēju veikt spirometriju PSD ietvaros vai ikdienā, kā arī informāciju par plaušu slimību speciālistu (pneimonologu) konsultācijām var atrast asociācijas mājas lapā - www.elpoviegli.lv.


TĪRS GAISS

Gaisa piesārņojums attiecas gan uz atmosfēras gaisu, gan iekštelpām (darbā, sadzīvē un mājās), kā arī smēķēšanu. Pasīvā smēķēšana ir viens no būtiskākajiem gaisa piesārņojuma avotiem sadzīvē un mājās, savukārt aktīvas smēķēšanas gadījumā novēro visaugstāko ieelpotā gaisa piesārņojumu (ilgstošs smēķētājs tieši smēķēšanai velta 2 gadus no savas dzīves). Mūsdienu cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 vielu (tā saucamā darva), no kurām vairāk nekā 250 ir toksiskas un 80 - kancerogēnas. Smēķējot vienā ieelpā ir 1015 (kvadriljons) brīvo radikāļu.
Atmosfēras gaisa piesārņojuma problēma mūsdienās, īpaši pilsētas, ir ļoti aktuāla. Piesārņojošās vielas gaisā spēj izmainīt vides apstākļus (negatīvi tiek ietekmēta ne tikai gaisa kvalitāte, bet daļa piesārņojošo vielu nonāk arī augsnē un ūdenī), tiek nodarīts kaitējums cilvēka veselībai un ekosistēmām. Galvenie piesārņojuma avoti ir rūpniecība un autotransports. Vērtējot atmosfēras piesārņojumu (vai tās tīrību) kā galvenie kritēriji tiek izmantoti gaisa piesārņojums ar sīkām putekļu daļiņām (t.s. PM10), benzpirēnu un slāpekļa oksīdiem. Pēdējie (to avots ir automašīnu izplūdes gāzes) īpaši veicina tieši alerģisko elpceļu slimību, arī astmas, attīstību.
Latvijā atmosfēras gaisa piesārņojuma ziņā vissliktākā situācija ir Rīgā. Jācer, ka draudošās Eiropas Komisijas soda sankcijas piespiedīs „pilsētas tēvus" aktīvāk risināt šo problēmu.
Iekštelpu piesārņojums globāli ir astotais (!) nozīmīgākais slimības izraisošais faktors. Jāuzteic Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa aktivitātes pievēršot uzmanību faktam, ka skolu un bērnu dārzu siltināšana („renovācija"), veicot to bez ventilācijas sistēmas sakārtošanas, būtiski (nereti pat dramatiski) pasliktina gaisa kvalitāti telpās, potenciāli apdraudot bērnu veselību. Savukārt telpu (piemēram, klases) izmantošana pirmajā mēnesī pēc to pamatīgāka remonta ir ja ne noziedzīga, tad neapšaubāmi vismaz cūcīga attieksme pret bērnu veselību.


SMĒĶĒŠANA

Eiropā 25% nāves gadījumu cēlonis ir smēķēšana. Katrs otrais smēķētājs nomirst pāragri no smēķēšanas izraisītas slimības.
Ko nozīmē pāragri? Piemēram, ASV smēķējoši vīrieši un sievietes vidēji nodzīvo attiecīgi 13,2 un 14,5 gadus īsāku mūžu. Jāuzsver, ka tas ir vidēji, tātad katrs otrais kurš nomirst pāragri, nodzīvo (vidēji) vismaz 25 gadus īsāku mūžu. Nav pamata uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ģenētiski mazāk jutīgi pret tabakas smēķēšanas nodarīto kaitējumu veselībai un veselības aprūpes sistēma ir efektīvāka nekā ASV.
No plaušu slimību speciālista - pneimonologa viedokļa nav vesela smēķētāja! 100% visiem smēķētājiem ir iekaisums trahejā, bronhos, bronhiolās un plaušu parenhīmā! Pašreizējiem smēķētājiem hroniskas respiratoriskās slimības sastāda 73%, savukārt bijušajiem smēķētājiem - 50% no visiem ar smēķēšanu saistītiem slimību gadījumiem. Topošas māmiņas smēķēšana vispār ir drausmīgs pāridarījums vēl nedzimušajam bērnam.
HOPS gadījumā nereti nākas dzirdēt - „Nosmēķējies - pats vainīgs!". Nē, vainīgi esam mēs visi, jo 80-90% gadījumu smēķēšana tiek uzsākta bērna vai pusaudža vecumā, vēlāk pieaugušā vecumā vairs nespējot pārvarēt ļoti spēcīgo atkarību.
Nikotīns ir psihoaktīva viela ar augstu atkarības izveidošanās potenciālu. Lietojot no gadījuma uz gadījumu, nikotīna atkarības attīstības risks ir augstāks, piemēram, nekā lietojot marihuānu. Tieši spēcīgās atkarības dēļ smēķēt uzsāk tik viegli, pat nemanot, savukārt atmest - ir ļoti, ļoti grūti!
Šobrīd cīņa ar tabakas smēķēšanu ir „cīņa par pusaudža pasaules uzskatu". Jaunā Eiropas Tabakas izstrādājumu direktīva, kura, neraugoties uz milzīgu tabakas industrijas pretestību tomēr tika pieņemta, lielā mērā ir vērsta tieši uz to, lai mazinātu bēru un pusaudžu smēķēšanu. Priecēja, ka Latvijas un Lietuvas (Eiropas Padomes prezidējošā valsts direktīvas pieņemšanas brīdī) Veselības ministriju nostāja šajā jautājumā bija skaidra un principiāla.
Par ūdenspīpēm (ŪP). No visām Eiropas Savienības valstīm tieši Latvijā to lietošana ir visizplatītākā. Uzskats par ŪP nekaitīgumu ir maldīgs! Viena seansa laikā ieelpotās darvas daudzums ir ekvivalents 5-10 cigarešu paciņu izsmēķēšanai! Cita starpā kolektīvā ŪP lietošana rada augstu inficēšanās risku ar B un C hepatītu, īpaši pirmo. Dīvaini, bet to publiska (kop)lietošana Latvijā joprojām ir atļauta kā biznesa paveids!
Pēc Global Youth Tobacco Survey 2011. gada datiem (atrodami SPKC mājas lapā) Latvijā 13-15 gadu vecumā 76,2% skolēnu kādreiz ir pamēģinājuši smēķēt, regulāri jebkādu tabakas izstrādājumu lieto 40,5% (zēni - 39,4%, meitenes - 41,4%), no tiem 27,4% ir uzsākuši smēķēt pirms 10 gadu vecuma. TRAĢISKI.
Vienīgā labā ziņa ir tā, ka 65,5% vēlas atmest smēķēšanu un 64,5% ir mēģinājuši atmest pagājušā gada laikā.
Ietekmēt pusaudža domāšanu (kurš ir „lūzers" - smēķētājs vai nesmēķētājs?) var tikai autoritāte viņu acīs. Pozitīvs piemērs ir pasaules labākā futbola komanda -„Barcelona". Internetā jau kādu laiku ir pieejama Eiropas Komisijas atbalsta programma (ielādējama, piemēram, viedtālrunī) smēķēšanas atmešanai. http://www.stopsmokingcoach.eu. Arī latviešu valodā! Šobrīd šos ikdienas padomus iespējams noklausīties angļu valodā „Barcelonas" spēlētāju ierunātus - http://www.quitsmokingwithbarca.eu.
„EX SMOKERS ARE UNSTOPPABLE!"
„SMĒĶĒT ATMETUŠIE (UN NESMĒĶĒJOŠIE) IR NEAPTURAMI!"


PAR TUBERKULOZI
Pateicoties pašaizliedzīgam, profesionālam speciālistu darbam un valsts atbalstam, saslimstība ar tuberkulozi (TB) Latvijā pēdējos 10-15 gados samazinājās trīs reizes, ieslodzījuma vietās - pat 10 reizes. Tomēr tā joprojām ir trešā augstākā Eiropas Savienībā.
Plaušu slimību speciālisti var veikt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, taču daudz kas ir atkarīgs arī no ģimenes ārstiem, pašvaldībām un pašiem iedzīvotājiem.
Atcerieties, ka izmeklēšana uz tuberkulozi un tuberkulozes ārstēšana Latvijā ir bez maksas! Tipiskākais sākotnējais plaušu tuberkulozes simptoms ir ieildzis, neproduktīvs klepus, parasti novēro arī pašsajūtas pasliktināšanos, svīšanu naktīs, krišanos svarā. Ja Jums ilgāk nekā trīs nedēļas ir neskaidrs klepus, dodieties pie ģimenes ārsta, kurš lems par krūšu kurvja rentgenoloģiskās izmeklēšanas, krēpu izmeklēšanas un pneimonologa konsultācijas nepieciešamību. Ir iespējams griezties arī tieši pie pneimonologa.
Tuberkuloze ir gaisa pilienu infekcija. Tā apdraud ne tikai dzīves pabērnus, bet arī jebkuru no mums, mūsu kolēģus, draugus, tuviniekus un arī bērnus. Saslimt ar TB nav kauns - tas var notikt ar jebkuru! Kauns ir slimot, nedoties pie ārsta, neārstēties un apdraudēt citus - visvairāk tieši savus tuvākos!

 

15.09.2014

© Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācija
WEB: eLaikmets