Home
logo Spirometrija | Par asociāciju | Speciālistiem | Sadarbības partneri | Foto | Kontakti
Bronhiālā astma bērniem, dr. Renāte Snipe

 

Renāte Snipe

Bērnu pneimonologs

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca/Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts

 

Bronhiālā astma bērniem ir biežākā hroniskā saslimšana bērnu vecumā. Attīstītajās valstīs ar to slimo 8-12 % bērnu. Diemžēl saslimstībai ar astmu joprojām ir tendence pieaugt. Tā var sākties jebkurā vecumā, bet lielākajai daļai bērnu pirmie simptomi parādās līdz 5 gadu vecumam.

 

Astma ir slimība, kura izraisa hronisku iekaisumu elpceļu (bronhu) gļotādā. Tā rezultātā elpceļi sašaurinās (gan bronhu gļotādas tūskas dēļ, gan bronhu gludās muskulatūras saraušanās jeb spazmu dēļ). Iekaisums bronhu gļotādā padara tos jūtīgus pret dažādiem kairinātājiem, alergēniem, vīrusu infekcijām un izraisa astmai raksturīgās pazīmes - klepu, sēkšanu vai čīkstēšanu krūtīs, apgrūtinātu elpošanu.

 

Astmas attīstības risks

 

Astmas attīstību nosaka gan ģenētiskie, gan apkārtējas vides faktori. Saslimstība ar astmu bērnu vidū dramatiski ir pieaugusi pēdējo 20 gadu laikā. Jādomā, ka galvenā loma tam ir bijusi tieši izmaiņām vidē, kurā mēs dzīvojam, - pieaug alerģiju daudzums, dzīvesveida izmaiņas (pilsētas gaisa piesārņojums, mazkustīgs dzīvesveids, bērni pavada maz laika svaigā gaisā, pasīvā smēķēšana), diētas izmaiņas - palielināts E-vielu daudzums uzturā, bet savukārt ir par maz svaigu augļu, dārzeņu, šķiedrvielu, polinepiesātināto Omega 3 taukskābju (tās satur zivis, augu eļļas p., linsēklu, rapšu eļļa). Ir vairāki pētījumi, kuros apstiprinās fakts, ka krūts barošana līdz 12 mēnešu vecumam un ilgāk samazina alerģiju attīstības risku. Ieteicama ir ekskluzīva krūts barošana līdz 6 mēnešu vecumam, un no 6 mēnešu vecuma pakāpeniska papildu uztura ieviešana ēdienkartē.

 

Kuriem bērniem ir paaugstināts risks astmas attīstībai?

 

  • Ja bērnam pašam ir kādas alerģijas izpausmes (alerģiska (atopiska) ekzēma, alerģiskas iesnas u.c.)
  • Tuvākajiem radiniekiem ir astma vai kādas citas alerģiskas slimības
  • Biežas elpceļu infekcijas (sevišķi tiem bērniem, kuri agrīni (pirms 2-3 gadu vecuma) sākuši apmeklēt bērnudārzu)
  • Ja māte ir smēķējusi grūtniecības laikā
  • Bērns ir dzimis ar mazu svaru
  • Bērns, kurš tiek pakļauts pasīvai smēķēšanai

 

Kad vecākiem jāsāk domāt par astmu un jāvēršas pie ārsta?

 

  • Biežas klepus lēkmes - sevišķi nakts laikā, smejoties vai raudot, kā arī pie fiziskām aktivitātēm. Klepus var būt vienīgā sūdzība
  • Biežas elpceļu infekcijas, kuras ir ar tendenci ieilgt (ilgāk par 10-14 dienām)
  • Bērns ātri nogurst, negrib rotaļāties un iesaistīties citās ikdienas aktivitātēs
  • Paātrināta elpošana
  • Bērns sūdzas par sāpēm, spiedošu sajūtu krūtīs
  • Elpojot svilpjoša, sēcoša skaņa krūtīs
  • Apgrūtināta elpošana elpas tūkums (gan pie fiziskas slodzes, gan miera stāvoklī)
  • Pazemināta apetīte

 

Jāņem vērā, ka katram bērnam šīs pazīmes un astmas izpausmes var būt atšķirīgas.

 

Ne vienmēr klepus un sēkšanas, čīkstēšanas krūtīs cēlonis ir astma. Bērniem līdz 5 gadu vecumam biežs klepus iemesls ir vīrusu infekcijas, kuras var radīt astmai līdzīgus simptomus.

 

Kā bērniem tiek diagnosticēta astma?

 

Ja ir radušās aizdomas, ka bērnam ir astma, ir jāvēršas pie bērnu pneimonologa vai alergologa. Diagnozi ārsts nosaka, balstoties uz bērna slimības anamnēzi jeb slimības gaitas norisi, simptomiem, izmeklējumu rezultātiem.

 

Slimības anamnēze: ārsts uzdos jautājumus, kā slimība noritējusi, cik bieži un kādas ir sūdzības, cik tās ilgi parasti turpinās. Kāds bērnam ir klepus, kurā diennakts laikā tas ir biežāk, cik ilgi tas mēdz būt? Vai ir kādas elpošanas grūtības, kas tās izraisa? Kad un kādi medikamenti ir lietoti, vai no saņemtās ārstēšanas ir bijis uzlabojums? Vai bērnam ir kādas alerģiju izpausmes, ekzēma, pārtikas alerģiju izpausmes? Vai ģimenē radiniekiem ir kādas alerģiskas slimības, astma vai citas plaušu slimības? Jo precīzāk vecāki varēs atbildēt uz ārsta jautājumiem, jo ātrāk un precīzāk izdosies noteikt diagnozi.

 

Izmeklējumi. Bērniem ar aizdomām par astmu ārsts var nozīmēt vairākus izmeklējumus (tomēr maziem bērniem nereti astmas diagnoze var tikt balstīta tikai uz slimības anamnēzi).

 

Plaušu funkcionālie testi jeb spirometrija. Veicot plaušu funkcijas mērījumus ar īpašas ierīces palīdzību, ir iespējams izmērīt bērna plaušu tilpumu un gaisa plūsmas ātrumu. Bērniem šo mērījumu iespējams veikt no 5 gadu vecuma, ja bērns ir gatavs sadarboties. Šim izmeklējumam ir būtiska loma astmas smaguma pakāpes noteikšanā, kā arī terapijas efektivitātes izvērtēšanā. Ilgtermiņā (ja spirometrija tiek veikta vismaz 1-2 reizes gadā) spirometrija ir galvenā metode, ar kuru var izvērtēt astmas ietekmi uz bērna plaušu funkcionālo stāvokli.

 

Alerģiju testi. Ārsts var nozīmēt ādas alergoraudzes vai noteikt alergēnspecifiskos IgE asinīs. Šie izmeklējumi nedz apstiprina, nedz izslēdz astmas diagnozi, bet palīdz atklāt astmas uzliesmojumu iespējamos izraisītājus (govs piens, olas, mājas putekļu ērcītes, dzīvnieku epidermālie alergēni, pelējums, ziedputekšņi u.c. inhalācijas vai pārtikas alergēni).

 

Ja ārstam būs aizdomas, ka simptomu cēlonis ir kāda cita saslimšana, var tikt nozīmēti arī citi izmeklējumi - krūšu kurvja vai deguna blakusdobumu rentgenizmeklēšana, sviedru tests, ORL konsultācija, sirds pārbaudes, tuberkulīna raudze u.c. izmeklējumi.

 

Terapijas mērķis ir panākt labu astmas kontroli. Labi kontrolēta astma nozīmē, ka:

 

  • Bērns var dzīvot normālu, aktīvu dzīvi
  • Nav simptomu (vai tie ir ļoti reti)
  • Netiek kavēta skola, bērnudārzs
  • Nav ārkārtas vizīšu pie ārsta, nav nepieciešamības ārstēties slimnīcā
  • Nav medikamentu blakņu

 

Izprotot astmas būtību, iemācoties izvairīties no astmu provocējošajiem faktoriem, pareizi lietojot astmas zāles, bērns var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, brīvu no astmas simptomiem. Tā kā  zāles tiek lietotas ļoti mazās devās, jārēķinās, ka to iedarbība sāksies pakāpeniski un uzlabošanās būs jūtama pēc kāda laika. Ģimenes un veselības aprūpes darbinieku kopīgais mērķis ir panākt labu astmas kontroli, un to iespējams veikt, tikai pilnvērtīgi sadarbojoties visām iesaistītājām pusēm - pacientam un viņa ģimenei, ģimene ārstam (viņa medicīnas māsai), speciālistam (pneimonologam, alergologam) un viņa komandai.

 

Kā tiek ārstēta astma bērniem?

 

Astmas terapijas plānu ārsts izstrādā, balstoties uz astmas smaguma pakāpi un norisi, un tas sastāv no divām daļām: ārstēšana uzliesmojuma gadījumā un uzturošā terapija.

 

Galvenais uzdevums ir izvairīties no astmas simptomus provocējošajiem faktoriem - tādiem kā vīrusu infekcijām, kuras skar elpceļus.

 

  • Alergēniem (tos bieži izdodas atklāt, veicot alerģiju testus):
    • Māja putekļu ērcītēm
    • Dzīvnieku spalvām
    • Pelējuma
    • Ziedēšanas sezonas laikā - ziedputekšņiem
    • Pārtikas alerģijas gadījumā - pārtikas produktiem

 

  • Kairinātājiem jeb iritantiem:
    • Cigarešu dūmiem
    • Auksta gaisa
    • Sadzīves ķimikālijām
    • Parfimērijas izstrādājumiem
    • Pilsētas gaisa piesārņojuma

 

Fiziska slodze - neārstētas astmas un slodzes astmas gadījumā lielāka fiziska slodze var provocēt astmas simptomus. Tomēr astmas pacientiem tiek rekomendētas fiziskās aktivitātes, jo tās uzlabo plaušu funkciju, stiprina organismu. Kopā ar savu ārstu ir jāatrod bērnam piemērotākais sporta veids. Astma nekādā gadījumā nav iemesls bērnu pilnībā atbrīvot no sporta nodarbībām. Pasaulē ir daudzi elites klases sportisti, kuriem ir astmas diagnoze, kuri lieto astmas medikamentus. Tas viņus nav kavējis sasniegt izcilus panākumus sportā.     

 

Psihoemocionāls stress. Astmas simptomus bērniem var provocēt spēcīgi psihoemocionāli pārdzīvojumi.

 

Ir 2 veidu astmas medikamenti - simptomus atvieglojošie jeb glābējinhalatori un iekaisumu ārstējošie medikamenti.

 

Simptomus atvieglojošie jeb glābējinhalatori (ātras darbības β2 agonisti jeb bronhodilatatori), kurus lieto īslaicīgi, ir tikai uzliesmojuma gadījumā, jo tie tikai atvieglo elpošanu un samazina bronhu obstrukciju, bet neārstē. Bērniem parasti nozīmē Salbutamolu jeb Ventolinu. Glābējmedikamenti tiek lietoti inhalāciju veidā. Lietojot inhalatorus, jāsaprot, ka medikamenta galvenā darbības vieta ir dziļie elpceļi. Pārsvarā gadījumu tie ir aerosolu inhalatori, kuri bērniem tiek lietoti caur krājtelpu. Smagākos gadījumos ārsts var rekomendēt iegādāties miglotāju medikamentu inhalācijām, kad zāles ar īpašas elektroierīces palīdzību tiek inhalētas kopā ar fizioloģisko šķīdumu.

 

Vieglas norises astmas gadījumā ārsts var ieteikt lietot tikai glābējinhalatoru pēc vajadzības, piem., pirms paredzamas lielas fiziskas slodzes, kā arī gadījumos, ja pacientam ir īslaicīgi simptomi dažas reizes gadā pēc kontakta ar alergēnu, pārējā laikā sūdzību nav un ir labi plaušu funkcionālie rādītāji. Ja bērnam ir vajadzība pēc glābējinhalatora katru dienu, nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta un jāmaina ārstēšana.

 

Galvenais astmas ārstēšanas stūrakmens ir pretiekaisuma medikamenti, kuri maksimālas efektivitātes nolūkos ir jālieto vairāku mēnešu (pat līdz pusgadam) kursu veidā. Ir 2 galvenās pretiekaisuma medikamentu grupas - inhalējamie kortikosteroīdi IKS (flutikason jeb Flixotide vai budesonid jeb Pulmicort) un leikotriēnu antagonisti LTRA (Montelukast jeb Singulair). Ārsts terapijā bērnam var nozīmēt zemu/vidēju devu IKS un/vai LTRA. Ja ar šiem medikamentiem neizdodas panākt labu astmas kontroli, ārstēšanā var nozīmēt kombinēto terapiju, kas nozīmē, ka vienā inhalatorā ir apvienoti ilgstošas darbības bronhodilatators ar  IKS.

 

Uzturošās terapijas mērķis ir mazināt iekaisumu elpceļos, tādā veidā:

 

  • Samazinot uzliesmojumu biežumu un skaitu
  • Novēršot neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos
  • Saglabājot normālu plaušu funkciju visā dzīves garumā

 

Inhalējamie kortikosteroīdi ir medikamenti ar pretiekaisuma darbību, ārsts bērnam tos nozīmē viszemākajā efektu nodrošinošajā devā. Lai zāles efektīvi iedarbotos, ieinhalētajam medikamentam ir jānonāk dziļajos, sīkajos elpceļos, un to var nodrošināt ar precīzu, pareizu inhalāciju tehniku. Lai nodrošinātu labu efektivitāti un samazinātu blakus parādību risku, aerosolu inhalatori jālieto caur vecumam atbilstošu krājtelpu, pēc inhalācijām jāskalo mute vai jāiztīra zobi. Inhalējamos medikamentus var lietot arī pulverinhalatoru veidā, bet tos izraksta bērniem pēc 5-6 gadu vecuma, kad ārsts ir pārliecinājies, ka bērns prot tehniski pareizi to lietot. Atkarība, pierašana pie šiem medikamentiem neveidojas, ja ievēro visus iepriekš minētos nosacījumus.

 

Uzliesmojuma ārstēšana jeb vecāku rīcība un medikamentu lietošana uzliesmojuma gadījumā

 

Vecākiem ir jābūt rakstiskam astmas uzliesmojuma ārstēšanas plānam, kurā aprakstīts, kā un cik ilgi lietot glābējmedikamentu un ārstējošo medikamentu palielinātās devās vairākas reizes dienā.

 

Bērnu vecumā galvenais smago un biežo uzliesmojumu cēlonis ir vīrusu infekcijas. Uzliesmojumu arī var izraisīt kontakts ar alergēniem (pelējumu, dzīvniekiem, putekļiem u.c.) vai kairinātājiem jeb iritantiem (cigarešu dūmiem, sadzīves ķimikālijām, asām smakām, parfimērijas u.c.).

 

Uzliesmojuma pazīmes:

 

  • Kairinošs, spēcīgs klepus
  • Sēkšana, čīkstēšana krūtīs
  • Apgrūtināta elpošana
  • Bērns ir nemierīgs, kaprīzs, raudulīgs
  • Spiedoša sajūta krūtīs
  • Bērns ļoti ātri nogurst

 

Ja, rīkojoties atbilstoši uzliesmojuma ārstēšanas plānam, bērna stāvoklis neuzlabojas vai pasliktinās, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.

 

Lai kontroles vizītē pie ārsta vecāki precīzi varētu izstāstīt par uzliesmojumu biežumu, norisi, medikamentu efektivitāti, uzliesmojumu laikā jāraksta klepus dienasgrāmata, kurā pa dienām atspoguļo klepus raksturu (vai ir sēkšana, iesnas u.c. slimības izpausmes), kā arī atzīmē saņemto ārstēšanu un zāļu efektu.

 

Vai mans bērns var tikt pilnībā izārstēts no astmas?

 

Ja bērnam tiek noteikta astmas diagnoze, galvenais uzdevums ir panākt labu astmas kontroli. Tā kā galvenais uzliesmojumu cēlonis bērniem ir vīrusu infekcijas, bērnu organismam nobriestot un nostiprinoties imunitātei, lielā daļā gadījumu šie uzliesmojumi skolas vecumā kļūst daudz retāki, līdz pusaudžu vecumam tie var izzust vispār, un bērnam nav nepieciešamības lietot astmas medikamentus. Bet tomēr paaugstinātais elpceļu jutīgums saglabājas visu mūžu, un daļai pacientu astmas simptomi var atsākties pusmūžā, kā arī, ja šādi bērni pieaugušo vecumā būs smēķētāji, viņiem ir daudz augstāks risks hroniskas obstruktīvas plaušu slimības attīstībai.

 

09.09.2012

© Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācija
WEB: eLaikmets